Ak draugs! ieraugot mīļotā skaisto veidolu, biju palikusi bezsamaņā. Atkal redzot šo starojošo seju savā iekšējā es, mana iekšējā apziņa ir noenkurojusies stabilā mierā.
Ak draugs! Dzirdot kura ambrozīvos vārdus, manas ausis bija aizrāvušās, tagad, kad manā apziņā ienāca ambrozīvie vārdi no tās pašas mēles, mans iekšējais es ir iegrimis Viņa Naam Simranā.
Mīļotais Kungs lūdzot, kam mana mēle bija nogurusi, es bez pārtraukuma lūdzu saukt to Kungu manā sirds gultā.
Tāpat kā, patērējot kādu apreibinošu vielu, tiek zaudēta visa apziņa un apziņa (cilvēks kļūst bezsamaņā), tagad, dzerot to Naam Amrit formā, tas ir kļuvis par iekšējās apziņas līdzekli. (666)