Ak, mans Guru apzinīgais draugs! kā filozofu akmens, kura pieskāriens metālu pārvērš zeltā, kur ir Patiesā Guru, kas padara cilvēku par augstāko un vērtīgu kā zeltu? Kur ir tās aizrautīgās acis un mīļie nenovērtējamie vārdi?
Kur ir tā smaidošā seja ar skaistiem zobiem, kur pavards un mājas un viņa majestātiskā pastaiga pa laukiem un dārziem?
Kur ir miera un komforta dārgums? Dārgums dziedāt Viņa slavas caur Naam un Bani (Guru skaņdarbi). Kur ir tas laipnības un labvēlības skatiens, kas neskaitāmus bhaktas kuģo pāri pasaulīgajam okeānam?
Kur ir iegrimšana Kungā, praktizējot Naāmu, dīvaina un brīnišķīga sajūta, baudot Kunga vārda svētlaimi, un kur ir tā draudze, kas sapulcējusies svētā Patiesā Guru dievišķā klātbūtnē, kas dzied slavas spēkus