Jaunava kalpone, kas kādreiz cer iegūt augstāku autoritāti vīra mājā, ko viņas tēvs kādu dienu viņai atradīs, ir daudz labāka nekā viltīga sieviete.
Sieviete, kuru viņš ir atdalījis no vīra un kura nožēlo savu rīcību ar savu pazemību, kuras rezultātā viņas vīrs piedod viņas grēkus, ir daudz labāka nekā viltīga sieviete.
Tā no vīra šķirtā sieviete, kura pārdzīvo šķiršanās sāpes, ir apņēmīgi iesaistīta labvēlīgā laika un atkalredzēšanās zīmju noskaidrošanā, ir labāka nekā nodevīga un viltīga sieviete.
Tādai mānīgas mīlestības sievietei vajadzēja aiziet bojā mātes vēderā. Ar viltu piepildīta mīlestība ir pilna ar tādu dualitāti kā divi dēmoni Rahu un Ketu, kas izraisa Saules un Mēness aptumsumu. (450)