Tās ir tās acis, kuras mēdza redzēt mīļotā Kunga ārkārtīgi skaisto veidolu un, apmierinot viņu vēlmes, iegrima garīgajā svētlaimē.
Šīs ir acis, kas mēdza iegrimt svētlaimes sajūsmā, redzot dārgā Kunga dievišķos brīnumus.
Šīs ir acis, kuras agrāk cieta visvairāk laikā, kad tika šķirts Kungs, manas dzīves Valdnieks.
Lai piepildītu mīlestības attiecības ar mīļoto, šīs acis, kas agrāk bija priekšā visām citām mana ķermeņa daļām, piemēram, degunam, ausīm, mēlei utt., tagad uzvedas kā svešas pār tām visām. (Būt bez mīļotā Kunga skatiena un Viņa brīnišķīgā darba