Kad mana piere tiks svaidīta ar Patiesā Guru kāju svētajiem putekļiem un kad es savām acīm ieraudzīšu Patiesā Guru maigo un žēlsirdīgo seju?
Kad es ar savām ausīm dzirdēšu sava Patiesā Guru saldos ambroziālos un eliksīrus dāvājos vārdus? Kad es varēšu viņa priekšā ar savu mēli pazemīgi lūgt par savām ciešanām?
Kad es varēšu nogulties kā zizlis sava Īstā Guru priekšā un sveicināt viņu ar saliktām rokām? Kad es varēšu izmantot savas kājas sava Patiesā Guru apkārtceļā?
Patiesais Guru, kurš ir Dieva Kunga izpausme, apgādāts ar zināšanām, kontemplāciju, pestīšanas devējs un dzīvības uzturētājs, kad es spēšu Viņu skaidri apzināties ar savu mīlestības pilno pielūgsmi? (Bhai Gurdas Ii izsaka savas atdalīšanās sāpes no sveiciena