Mahābhārata laikā pagātnē bija daudz karotāju, piemēram, pieci pandavi, taču neviens nekad necentās izbeigt savu dualitāti, iznīcinot piecus netikumus.
Atteicoties no mājām un ģimenes, daudzi kļuva par Meistariem, Sidhiem un gudrajiem, taču neviens nebija iegrimis viņa prātā augstākā garīgā stāvoklī, atbrīvojoties no trīs maija īpašību ietekmes.
Mācīts cilvēks nodod pasaulei zināšanas, studējot Vēdas un citus rakstus, taču viņš nevarēja nedz apzināties savu prātu, nedz izbeigt savas pasaulīgās vēlmes.
Guru uzticīgs sikhs, kurš svēto cilvēku sabiedrībā un kalpojot Kungam līdzīgajam Patiesajam Guru, ir iegrimis dievišķajā vārdā, patiesībā ir patiesais Kunga zinātājs. (457)