Jaunības lepnuma, bagātības un neziņas dēļ es neiepriecināja savu mīļoto Kungu brīdī, kad tikos ar Viņu. Rezultātā Viņš kļuva par mani un atstāja mani uz citu vietu. (Es biju pārāk aizņemts ar savas cilvēka dzīves baudīšanu un nepievērsu uzmanību
Apzinājies sava Kunga šķirtību, es tagad nožēloju grēkus un sēroju un situ galvu, nolādēju savus miljonus dzimušo atšķirtību no Viņa.
Es vairs nevaru uz visiem laikiem iegūt šo iespēju satikt savu Kungu. Tāpēc es vaimanājos, jūtot ciešanas un satraukumu. Atdalīšana, tās sāpes un rūpes mani moka.
Ak, mana Kunga mīļotais draugs! izdari man labu un atved manu šķirto Kungu vīru. Un par šādu labvēlību es daudzkārt ziedošu visu, kas man ir, pār jums. (663)