Praktizējot Naamu Simranu svētajā draudzē un apgriežot elpas, vējam līdzīgs jautrais prāts, kas ir ļoti ātrs kā zivs, sasniedz desmitās mistiskās durvis, kur viņš iegrimst mūžīgā vārdu un apziņas savienībā. Viņam nav
Un tāpat, pateicoties filozofiskajam akmenim kā mūžīgai meditācijai, kurā viņš paliek iegrimis bez jebkādas apzinātas piepūles, viņš apzinās sevi. Stāvoklī, kad prāts ir vērsts uz Dievu, parādās Dieva Kunga vārda spoža mirdzums.
Šajā spēcīgā, uz Dievu vērstā atspīduma stāvoklī viņš dzird neskartās mūzikas melodiskās melodijas un paliek transa stāvoklī.
Šis pārdzīvojums, kas jūtams ķermeņa desmitajā atvērumā, tā mirdzums ir pārsteidzošs un ekstāzes pilns. Prāta uzturēšanās mistiskajās desmitajās durvīs ir dīvaina ticība. (251)