Augstākais, absolūtais, patiesais Kungs, kuru sidhi, jogi un nathi nevarēja ienest savā uztverē, kuru nevarēja pazīt Brahma un citas dievības, neskatoties uz Vēdu apceri;
Kungs, kuru nevarēja realizēt ne Šiva un četri Brahmas dēli, ne Indra un citas līdzīgas dievības, kas izmantoja neskaitāmus jaudus un grēku nožēlu;
Kuru Šeš Naags ar savām tūkstoš mēlēm nespēja aptvert un izrunāt visus Tā Kunga vārdus; Sava varenuma apmulsināts, pat celibātā dzīvojošais gudrais Narads sarūgtinājuma dēļ pameta meklējumus,
Par kuras bezgalību Kungs Višnu, neskatoties uz to, ka viņš izpaudās tik daudzos iemiesojumos, neko nevarēja zināt. Satguru atklāj Viņu sava paklausīgā bhaktas sirdī. (21)