Sikhs, kurš vienmēr apmeklē Satguru, saplūst ar okeānam līdzīgo patieso Guru caur Gangai līdzīgo svēto draudzi. Viņš joprojām ir iegrimis ciānas (zināšanu) un kontemplācijas strūklakā.
Īsts sikhs paliek uzsūkts un iegremdēts Patiesā Guru svētajos putekļos kā kameņa un ilgojas pēc sava Guru ieskata, tāpat kā mēness putns piedzīvo sava mīļotā mēness atdalīšanas sāpes.
Tāpat kā gulbis, kura uzturā ir pērles, īsts sikhs izbauda pērlēm līdzīgu Naamu kā savu dzīvības atbalstu. Kā zivs viņš peld vēsos, tīros un mierinošos garīguma ūdeņos.
Patiesā Guru žēlastības stihija un nektāram līdzīgais skatiens īsts sikhs sasniedz nemirstību. Un tad visi mītiskie ziedotāji, piemēram, Kamdhenas govs vai Kalap brichh un pat Lakšmi (bagātības dieviete), viņam cītīgi kalpo. (97)