Pašgribas cilvēki joprojām ir iegrimuši tādos netikumos kā iekāre, dusmas, alkatība, pieķeršanās, lepnums, turpretim guru apzinātās personas ir laipnas, simpātiskas un apmierinātas.
Svēto cilvēku sabiedrībā cilvēks iegūst ticību, mīlestību un ziedošanos; turpretim zemisku un neīstu cilvēku sabiedrībā rodas sāpes, ciešanas un zemiska gudrība.
Bez patiesā Guru patvēruma uz sevi orientēti cilvēki iekrīt dzimšanas un nāves ciklā. Paklausīgie Guru sikhi dziļi dzer Guru vārdu nektāru, iesūc tos savā sirdī un tādējādi iegūst pestīšanu.
Guru apzināto personu klanā zināšanas ir tīras un nenovērtējamas kā gulbjiem. Tāpat kā gulbis spēj atdalīt pienu no ūdens, tā arī uz guru orientētie sikhi atmet visu zemisko un jūtas gandarīti ar pārākiem darbiem. (287)