Kabit Savaiye Bhai Gurdas Ji

Lapa - 470


ਕੂਆ ਕੋ ਮੇਢਕੁ ਨਿਧਿ ਜਾਨੈ ਕਹਾ ਸਾਗਰ ਕੀ ਸ੍ਵਾਂਤ ਬੂੰਦ ਮਹਿਮਾ ਨ ਸੰਖ ਜੀਅ ਜਾਨਈ ।
kooaa ko medtak nidh jaanai kahaa saagar kee svaant boond mahimaa na sankh jeea jaanee |

Tāpat kā akā dzīvojoša varde nevar zināt okeāna diženumu un plašumu, un dobais gliemežvāks nespēj novērtēt lietus ūdens lāses nozīmi, kas, uzkrītot uz austeres, pārvēršas pērlē.

ਦਿਨਕਰਿ ਜੋਤਿ ਕੋ ਉਦੋਤ ਕਹਾ ਜਾਨੈ ਉਲੂ ਸੇਂਬਲ ਸੈ ਕਹਾ ਖਾਇ ਸੂਹਾ ਹਿਤ ਠਾਨਈ ।
dinakar jot ko udot kahaa jaanai uloo senbal sai kahaa khaae soohaa hit tthaanee |

Tāpat kā pūce nevar pazīt Saules gaismu vai papagailis nevar apēst zīda kokvilnas koku neizturīgos augļus, kā arī nevar tos mīlēt.

ਬਾਇਸ ਨ ਜਾਨਤ ਮਰਾਲ ਮਾਲ ਸੰਗਤਿ ਕੋ ਮਰਕਟ ਮਾਨਕੁ ਹੀਰਾ ਨ ਪਹਿਚਾਨਈ ।
baaeis na jaanat maraal maal sangat ko marakatt maanak heeraa na pahichaanee |

Tāpat kā vārna nevar zināt gulbju sabiedrības nozīmi, kā arī pērtiķis nevar novērtēt dārgakmeņu un dimantu vērtību.

ਆਨ ਦੇਵ ਸੇਵਕ ਨ ਜਾਨੈ ਗੁਰਦੇਵ ਸੇਵ ਗੂੰਗੇ ਬਹਰੇ ਨ ਕਹਿ ਸੁਨਿ ਮਨੁ ਮਾਨਈ ।੪੭੦।
aan dev sevak na jaanai guradev sev goonge bahare na keh sun man maanee |470|

Tāpat citu dievu pielūdzējs nevar saprast kalpošanas Patiesajam Guru nozīmi. Viņš ir kā kurls un mēms cilvēks, “kura prāts nepavisam neuztver Patiesā Guru sprediķus un tāpēc nevar rīkoties saskaņā ar tiem. (470)