Cilvēka dzīve ir veiksmīga, ja tā tiek pavadīta Patiesā Guru patvērumā, pieminot Augstāko Būtni. Acu redze ir mērķtiecīga, ja tai ir vēlme Viņu redzēt.
Viņu dzirdes spēks ir auglīgs, ja viņi visu laiku dzird šo patiesā Guru radošo skaņu. Šī mēle ir svētīta, ja tā turpina izrunāt Tā Kunga tikumus.
Rokas ir svētītas, ja tās kalpo patiesajam Guru un turpina Viņu lūgt pie Viņa kājām. Tās kājas ir svētītas, kas turpina kustēties, apceļojot Patieso Guru.
Savienība ar svēto draudzi ir svētīta, ja tā rada līdzsvara stāvokli. Prāts ir svētīts tikai tad, kad tas uzņem Patiesā Guru mācības. (499)