Manas izslāpušās lūpas ilgojas pēc eliksīra, kas nāk no tavām lūpām,
Es nevaru būt apmierināts ne ar mūžību dāvināto Khizar, ne mirušo atdzīvinošo Maseehaa." (24) (2) Mani piemeklē tāda sirds kaite, kuru nevar izārstēt. Es netikšu izārstēts un jutīšos ērti, līdz atdod manu dzīvību." (24) (3)
Es teicu: es varu atdot savu dzīvību tikai par vienu tavu acu uzmetienu." Viņš atbildēja: "Mēs nevaram vienoties starp mums ar šiem noteikumiem." (24) (4) Mans prāts ir sagrozīts zem ilgām pēc slēdzenēm. Mēnesim līdzīgā skaista un mierīga personība, es to saprotu, taču neviens, izņemot tevi, Guru, nevar atšķetināt šos mezglus (24) (5) Līdz mūsu acis kļūst par okeānu (pilnas asaru) jūsu atmiņā. , Mēs nevaram apzināties paredzēto sajūtu par daudz mazākām robežām pat upes krastam (24) (6) Goija saka: "Manas acis ir kļuvušas bālas un aklas, gaidot jūsu ierašanos, gaidot, ka jūs ieraudzīsim.
Ko es varu darīt? Neviens cits nevar mani mierināt un mierināt." (24) (7) Kas notiktu, ja jūs parādītu savu pilnmēnesim līdzīgo žēlīgo seju? Ak, mana mīļotā! Nebūtu nekāda kaitējuma iemesla, ja jūs šovakar laipni parādītu tavu seju." (25) (1)
Visa pasaule ir apburta un apburta tikai ar vienu jūsu matu šķipsnu.
Ko jūs zaudētu un kāds būtu kaitējums, ja atklātu šo noslēpumu (mezglu) tikai uz vienu mirkli? (25) (2)
Visa pasaule bez tevis iekrita tumsā,
Ko tu zaudētu, ja iznāktu kā saule? (25) (3)
Goija saka: "Laipni nāc kaut uz mirkli un padari manas acis par savu mājvietu. Ak tu, manas sirds vilinātāj! Kāds kaitējums būtu, ja tu paliktu manās acīs tikai īsu brīdi?" (25) (4)
Kāds kaitējums būtu, ja tu varētu man pārdot savu melno rumpi,