Tāpat kā Goija, tie, kuriem ir tavas mīlestības brūces un kurus savaldzina tava uzticība,
Vienmēr pieskaņojiet viņu balsis melodijām ar savu aromātu. (22) (8)
Ak, Guru, mans labais draugs! Jūsu acu mirdzumu nevar salīdzināt ar dienas gaismu.
Pat saule debesīs nelīdzinās jūsu sejas mirdzumam. (23) (1)
Lai sagūstītu mīļotā nāves mednieka sirdi,
Nav labākas lamatas kā tavas valdzinošās matu šķipsnas cilpa. (23) (2)
Šī nenovērtējamā dzīve, kas mums ir apveltīta, jāuzskata par svētīgu,
Jo, mēs vēl neesam redzējuši rītu (jaunību), kam nebūtu vakara (vecuma). (23) (3)
Ak, Guru, sirds sirds! Cik ilgi es varu mierināt savu prātu?
Fakts ir tāds, ka es nesaņemu nekādu palīdzību vai mierinājumu, neredzot tavu skaisto seju." (23) (4) Dārgakmeņu acs, ak, Goja, ir kļuvusi dziļa kā okeāns, prāts nav mierināts bez tavs mierinošais skatiens (23) (5) Ak, guru, kamēr tavas mūža sarkanās lūpas neizteiksies, nav iespējams izārstēt mūsu sāpes un mokas. (24) (1)