Viens Oankars, primārā enerģija, tika realizēta caur dievišķā mācītāja žēlastību
Pats Dievs radīja patieso Guru Nanaku.
Kļūstot par Guru sikhu, Guru Angads pievienojās šai ģimenei.
Guru Amar Das, kurš patika patiesajam Guru, kļuva par Guru sikhu.
Tad Ram Das, Guru sikhs, kļuva pazīstams kā Guru.
Pēc tam nāca Guru Arjans kā Guru māceklis (un kļuva par Guru).
Hargobinds, Guru sikhs, nevar palikt apslēpts pat tad, ja kāds to vēlas (un tas nozīmē, ka visiem Guru bija viena un tā pati gaisma).
Gurmukhs (Guru Nanaks), kļūstot par filozofu akmeni, padarīja visus mācekļus cienījamus.
Viņš apgaismoja visu varnu cilvēkus, jo filozofu akmens pārvērš visus pareizos metālus zeltā.
Kļūstot par sandalkoku, viņš padarīja visus kokus smaržīgus.
Viņš paveica brīnumu, padarot mācekli par Guru.
Pagarināja savu gaismu līdzīgi kā lampu iedegas cita lampa.
Kad ūdens sajaucas ar ūdeni, kļūst par vienu, tāpat dzēšot ego, sikhs saplūst ar Guru.
Veiksmīga ir tā Gurmuha dzīve, kurš ir saticis patieso Guru.
Gurmuks, kurš ir padevies Guru priekšā, ir svētīgs, un viņa liktenis ir ideāls.
Patiesais Guru, piešķirot viņam vietu ap kājām, ir licis viņam atcerēties (Kunga) vārdu.
Tagad, kad viņš ir atdalīts, viņš paliek mājās, un maija viņu neskar.
Pielietojot praksē Guru mācības, viņš ir sapratis, ka ir neredzams Kungs.
Zaudējot savu ego, uz Guru orientētais Gurmukhs ir kļuvis atbrīvots, lai gan joprojām ir iemiesots.
Gurmuki izdzēš savu ego un nekad neļauj sevi pamanīt.
Atkāpjoties no dualitātes, viņi godā tikai vienu Kungu.
Pieņemot Guru kā Dievu, viņi, attīstot Guru vārdus, pārvērš tos dzīvē.
Gurmuki kalpo un sasniedz laimes augļus.
Tādā veidā saņemot mīlestības kausu,
Viņi savā prātā izjūt šīs nepanesamās sekas.
Uz Guru orientētais ceļas agri no rīta un liek to darīt arī citiem.
Maldu atmešana viņam ir vienāda ar vannošanos svētajās vietās.
Gurmukh uzmanīgi un uzmanīgi deklamē moolmantar.
Gurmukhs vienprātīgi koncentrējas uz Kungu.
Sarkanā mīlestības zīme rotā viņa pieri.
Nokrītot uz Guru sikhu kājām un tādējādi caur savu pazemību, viņš liek citiem padoties viņa kājām.
Pieskaroties kājām, Guru sikhi mazgā savas kājas.
Tad viņi nogaršo ambrosiālo vārdu (Guru), ar kura palīdzību tiek kontrolēts prāts.
Viņi atnes ūdeni, vēdina sangatu un liek malku virtuves kurtuvē.
Viņi klausās, raksta un liek citiem rakstīt Guru himnas.
Viņi praktizē Kunga vārda atceri, labdarību un mazgāšanos.
Viņi staigā pazemīgi, runā mīļi un ēd pašu nopelnīto.
Guru sikhi satiekas ar Guru sikhiem.
Mīlošas pieķeršanās sasaistīti viņi svin Guru jubilejas.
Viņiem Guru sikhs ir dievs, dieviete un tēvs.
Māte, tēvs, brālis un ģimene arī ir Guru sikhs.
Tikšanās ar guru sikhiem ir lauksaimniecības bizness, kā arī citas sikhu ienesīgas nodarbes.
Gulbja pēcnācēji, piemēram, Guru sikhi, ir arī Guru sikhs.
Gurmuki nekad neņem pie sirds zīmi labajā vai kreisajā pusē.
Viņi neseko soļus, ieraugot vīrieti vai sievieti.
Viņi nepievērš uzmanību dzīvnieku krīzēm vai šķaudīšanai.
Viņi nekalpo dievietēm un dieviem, un tos nepielūdz.
Neiepinoties viltībās, viņi neļauj prātam klīst.
Gursikhi ir iesējuši patiesības sēklu dzīves laukā un padarījuši to auglīgu.
Lai nopelnītu iztiku, gurmuki patur prātā dharmu un vienmēr atceras patiesību.
Viņi zina, ka patiesību ir radījis (un izplatījis) pats radītājs.
Šis patiesais Guru, augstākais, līdzjūtīgi ir nolaidies uz zemes.
Personificējot bezveidīgo Vārda formā, Viņš to ir deklamējis vienam un visiem.
Guru ir uzcēlis svētās draudzes augsto pilskalnu, kas pazīstams arī kā patiesības mājvieta.
Tikai tur, nodibinot patieso troni, viņš visiem ir licis klanīties un sveicināt.
Guru sikhi iedvesmo Guru sikhus kalpot.
Kalpojot svētajai draudzei, viņi saņem laimes augļus.
Slaucot un izklājot sēžamo paklājiņus, viņi peldas svētās draudzes putekļos.
Viņi atnes neizmantotās krūkas un piepilda ar ūdeni (lai tas būtu auksts).
Viņi atnes svēto ēdienu (maha parsha), izdala to starp citiem un ēd.
Koks ir tur pasaulē un tur galvu uz leju.
Tas stāv nelokāmi un notur galvu zemu.
Tad kļūst pilns ar augļiem, tas nes akmeņus.
Tālāk tas tiek sazāģēts un liek izgatavot kuģi.
Tagad tas pārvietojas uz ūdens galvas.
Uz galvas nesot dzelzs zāģi, tas pāri ūdenim nes to pašu dzelzi (ko izmanto kuģu ražošanā).
Ar dzelzs palīdzību koku nogriež un apgriež un tajā iedur dzelzs nagus.
Bet koks nes dzelzi uz galvas, neļauj tam peldēt pa ūdeni.
Arī ūdens, uzskatot to par savu adoptēto dēlu, neliek tai nogrimt.
Bet sandalkoks ir nogremdēts ar nolūku, lai padarītu to dārgāku.
Labestības kvalitāte rada labestību, un arī visa pasaule paliek laimīga.
Es esmu upuris tam, kas dara labu, lai atlīdzinātu ļaunu.
Kas pieņem Kunga rīkojumu (gribu), tas liek visai pasaulei pieņemt Viņa rīkojumu (Hukam).
Guru rīkojums ir tāds, ka Dieva Kunga griba tiek pieņemta pozitīvi.
Dzerot mīlestības pilnās nodošanās kausu, viņi vizualizē neredzamo (Kungu).
Gurmuki, pat redzējuši (apzinājušies), neturpina izpaust šo noslēpumu.
Gurmuki izdzēš ego no sevis un nekad neļauj sevi pamanīt.
Uz Guru orientētie iegūst laimes augļus un izplata to sēklas visapkārt.
Redzot patieso Guru, Guru sikhs koncentrējas uz Viņu.
Pārdomājot patiesā Guru vārdus, viņš pilnveido zināšanas.
Viņš pie savas sirds patur mantru un Guru lotospēdas.
Viņš kalpo patiesajam Guru un līdz ar to liek visai pasaulei kalpot viņam.
Guru mīl mācekli, un māceklis dara visu pasauli laimīgu.
Tādā veidā šis māceklis izveido gurmuku reliģiju un iekārtojas sevī.
Guru ir izskaidrojis sikhiem jogas tehniku.
Palieciet atdalīti starp visām cerībām un tieksmēm.
Ēd mazāk pārtikas un dzer maz ūdens.
Runājiet mazāk un nerunājiet muļķīgi.
Mazāk guli un neesi aizrautīgs.
Atrašanās sapnī (stāvoklī) nav alkatības sajūsmā; (Viņi prātu koncentrējas uz vārdiem vai satsangu tikai savos sapņos, vai saka "skaistas" lietas vai sievietes, viņi paliek dzīvi, viņus neķeras mīlestībā).
Guru sprediķis ir joga auskari.
Piedošana ir aizlāpīta sega, un ubaga sliktā ir Maijas Kunga (Dieva) vārds.
Pazemīgi pieskaroties pēdām pelnos.
Mīlestības kauss ir bļoda, kas ir piepildīta ar pieķeršanās ēdienu.
Zināšanas ir personāls, ar kuru tiek kultivēti dažādu prāta tieksmju vēstneši.
Svētā draudze ir klusa ala, kurā jogs dzīvo līdzsvarā.
Zināšanas par augstāko ir joga trompete (singi), un vārda deklamēšana ir tā spēlēšanās.
Labāko gurmuku, ti, Ai pantu, komplektu var sasniegt, iekārtojoties savās mājās.
Šādi cilvēki (gurmuki) paklanās pirmatnējā Kunga priekšā un redz neredzamo (Dievu).
Mācekļi un guru ir iesaistījušies savstarpējā mīlestībā viens pret otru.
Tikuši pāri pasaulīgajām lietām, viņi satiekas ar Kungu (savu galīgo likteni).
Klausījies Guru mācībā,
Guru sikhs ir aicinājis citus sikhus.
Pieņemot Guru mācības,
Sikhs to pašu ir deklamējis citiem.
Guru sikhiem ir patikuši sikhi, un tādējādi sikhs ir ticies ar sikhiem.
Guru un mācekļa pāris ir iekarojuši iegareno kauliņu pasaules spēli.
Šahisti izklājuši šaha paklājiņu.
Ir ievesti ziloņi, rati, zirgi un gājēji.
Karaļu un ministru grupas ir sapulcējušās un cīnās ar zobiem un nagiem.
Karaļu un ministru grupas ir sapulcējušās un cīnās ar zobiem un nagiem.
Gurmuks, veicot kādu kustību, ir atvēris savu sirdi Guru priekšā.
Guru ir pacēlis gājēju līdz ministra pakāpei un ievietojis viņu veiksmes pilī (un tādējādi ir izglābis mācekļa dzīvības spēli).
Saskaņā ar dabas likumu (bailes no kunga) džīva (radījums) tiek ieņemts (no mātes), un bailēs (likumā) viņš piedzimst.
Bailēs viņš nonāk Guru ceļa (pantas) patversmē.
Baidoties, atrodoties svētajā draudzē, viņš nopelna Patiesā Vārda nopelnus
Bailēs (dabas likumos) viņš dzīvē atbrīvojas un laimīgi pieņem Dieva gribu.
Bailēs viņš atstāj šo dzīvi un saplūst līdzsvarā.
Bailēs viņš iekārtojas sevī un sasniedz augstāko Perfekto Būtni.
Tie, kuri, pieņemot Guru kā Dievu, ir meklējuši patvērumu pie Kunga.
Tie, kas nolikuši savu sirdi pie Kunga kājām, nekad nekļūst iznīcīgi.
Viņi, dziļi iesakņojoties Guru gudrībā, sasniedz sevi.
Viņi pieņem gurmuhu ikdienas rutīnu, un Dieva griba viņiem kļūst dārga.
Kā gurmuki, zaudējot savu ego, viņi saplūst patiesībā.
Viņu dzimšana pasaulē ir nozīmīga, un viņi arī visā pasaulē.