ਪ੍ਰਭਾਤੀ ॥
prabhaatee |

Prabhaatee:

ਅਵਲਿ ਅਲਹ ਨੂਰੁ ਉਪਾਇਆ ਕੁਦਰਤਿ ਕੇ ਸਭ ਬੰਦੇ ॥
aval alah noor upaaeaa kudarat ke sabh bande |

Pirmkārt, Allāhs radīja Gaismu; tad ar Savu Radošo spēku Viņš radīja visas mirstīgās būtnes.

ਏਕ ਨੂਰ ਤੇ ਸਭੁ ਜਗੁ ਉਪਜਿਆ ਕਉਨ ਭਲੇ ਕੋ ਮੰਦੇ ॥੧॥
ek noor te sabh jag upajiaa kaun bhale ko mande |1|

No Vienotās Gaismas uzplūda viss Visums. Tātad, kurš ir labs un kurš ir slikts? ||1||

ਲੋਗਾ ਭਰਮਿ ਨ ਭੂਲਹੁ ਭਾਈ ॥
logaa bharam na bhoolahu bhaaee |

Ak, ļaudis, ak, likteņa brāļi un māsas, neklīst šaubu maldināti.

ਖਾਲਿਕੁ ਖਲਕ ਖਲਕ ਮਹਿ ਖਾਲਿਕੁ ਪੂਰਿ ਰਹਿਓ ਸ੍ਰਬ ਠਾਂਈ ॥੧॥ ਰਹਾਉ ॥
khaalik khalak khalak meh khaalik poor rahio srab tthaanee |1| rahaau |

Radījums ir Radītājā, un Radītājs ir Radītā, pilnībā caurstrāvojot un caurstrāvojot visas vietas. ||1||Pauze||

ਮਾਟੀ ਏਕ ਅਨੇਕ ਭਾਂਤਿ ਕਰਿ ਸਾਜੀ ਸਾਜਨਹਾਰੈ ॥
maattee ek anek bhaant kar saajee saajanahaarai |

Māls ir tas pats, bet modes mākslinieks to ir veidojis dažādos veidos.

ਨਾ ਕਛੁ ਪੋਚ ਮਾਟੀ ਕੇ ਭਾਂਡੇ ਨਾ ਕਛੁ ਪੋਚ ਕੁੰਭਾਰੈ ॥੨॥
naa kachh poch maattee ke bhaandde naa kachh poch kunbhaarai |2|

Māla podam nav ne vainas - Podniekam nav ne vainas. ||2||

ਸਭ ਮਹਿ ਸਚਾ ਏਕੋ ਸੋਈ ਤਿਸ ਕਾ ਕੀਆ ਸਭੁ ਕਛੁ ਹੋਈ ॥
sabh meh sachaa eko soee tis kaa keea sabh kachh hoee |

Viens patiesais Kungs mīt visos; Viņa radīšanā viss ir radīts.

ਹੁਕਮੁ ਪਛਾਨੈ ਸੁ ਏਕੋ ਜਾਨੈ ਬੰਦਾ ਕਹੀਐ ਸੋਈ ॥੩॥
hukam pachhaanai su eko jaanai bandaa kaheeai soee |3|

Ikviens, kurš īsteno Viņa pavēles Hukam, pazīst Vienoto Kungu. Viņš vienīgais ir tā Kunga vergs. ||3||

ਅਲਹੁ ਅਲਖੁ ਨ ਜਾਈ ਲਖਿਆ ਗੁਰਿ ਗੁੜੁ ਦੀਨਾ ਮੀਠਾ ॥
alahu alakh na jaaee lakhiaa gur gurr deenaa meetthaa |

Kungs Allāhs ir neredzams; Viņu nevar redzēt. Guru mani ir svētījis ar šo saldo melasi.

ਕਹਿ ਕਬੀਰ ਮੇਰੀ ਸੰਕਾ ਨਾਸੀ ਸਰਬ ਨਿਰੰਜਨੁ ਡੀਠਾ ॥੪॥੩॥
keh kabeer meree sankaa naasee sarab niranjan ddeetthaa |4|3|

Saka Kabīrs, mans nemiers un bailes ir atņemtas; Es redzu Bezvainīgo Kungu caurstrāvojam visur. ||4||3||

Sri Guru Granth Sahib
Shabad Informācija

Nosaukums: Raag Prabhaatee
Autors: Bhagat Kabir Ji
Lapa: 1349 - 1350
Rindas Nr.: 18 - 4

Raag Prabhaatee

Parbhati paustās emocijas ir ārkārtīgas nodošanās emocijas; ir spēcīga pārliecība un mīlestība pret būtību, kurai tā ir veltīta. Šī pieķeršanās rodas no zināšanām, veselā saprāta un detalizētas izpētes. Tāpēc pastāv izpratne un pārdomāta griba veltīt sevi šai būtnei.