Tiem, kas pieņem Tavu Vārdu, Es esmu mūžīgs upuris. ||1||Pauze||
Ja ķermenis kļūst par krāsotāja tvertni, mīļotā, un Vārds tiek ievietots tajā kā krāsviela,
un ja Krāsotājs, kurš krāso šo audumu, ir Kungs Meistars - Ak, tāda krāsa vēl nav redzēta! ||2||
Tie, kuru šalles ir tik krāsotas, mīļotā, viņu vīrs Kungs vienmēr ir ar viņiem.
Svētī mani ar šo pazemīgo būtņu putekļiem, dārgais Kungs. Saka Nanaks, šī ir mana lūgšana. ||3||
Viņš pats rada, un Viņš pats mūs piepilda. Viņš pats dāvā savu žēlastības skatienu.
Ak, Nanak, ja dvēsele-līgava kļūst patīkama savam Vīram Kungam, Viņš pats to bauda. ||4||1||3||
Tilangs, pirmais Mīls:
Ak, neprātīgā un nezinošā dvēseles līgava, kāpēc tu esi tik lepna?
Kāpēc jūs savās mājās nebaudāt sava Kunga Mīlestību?
Tavs vīrs Kungs ir tik tuvu, ak neprātīgā līgava; kāpēc jūs meklējat Viņu ārpusē?
Izmantojiet Dieva bailes kā maaskaru, lai izgreznotu savas acis, un padariet Tā Kunga Mīlestību par savu rotu.
Tad jūs būsiet pazīstama kā uzticīga un apņēmīga dvēseles līgava, kad jūs apliecināsiet mīlestību pret savu vīru Kungu. ||1||
Ko var darīt muļķīgā jaunā līgava, ja viņa nav patīkama savam Vīram Kungam?
Viņa var lūgt un lūgt tik daudzas reizes, bet tomēr šāda līgava neiegūs Kunga Klātbūtnes savrupmāju.
Bez labo darbu karmas nekas netiek iegūts, lai gan viņa var izmisīgi skraidīt.
Viņa ir alkatības, lepnuma un egoisma apreibināta un iegrimusi Maijā.
Viņa nevar iegūt savu vīru Kungu šādos veidos; jaunā līgava ir tik stulba! ||2||
Ejiet un pajautājiet laimīgajām, tīrajām dvēseles līgavām, kā viņas ieguva savu Vīru Kungu?
Lai ko arī Tas Kungs darītu, pieņem to kā labu; izbeidz savu gudrību un pašapziņu.