Raag Bilaval, First Mehl, Chau-Padhay, First House:
Tu esi imperators, un es tevi saucu par priekšnieku – kā tas papildina Tavu diženumu?
Kā Tu man atļauj, es slavēju Tevi, Kungs un Skolotāj; Es esmu nezinošs un nevaru daudzināt jūsu uzslavas. ||1||
Lūdzu, svētī mani ar tādu sapratni, lai es varētu dziedāt Tavas krāšņās slavas.
Lai es mājoju Patiesībā saskaņā ar Tavu Gribu. ||1||Pauze||
Lai kas arī būtu noticis, tas viss ir nācis no Tevis. Jūs esat visu zinošs.
Tavas robežas nav zināmas, mans Kungs un Skolotāj; Es esmu akls - kāda man ir gudrība? ||2||
Kas man jāsaka? Runājot, es runāju par redzēšanu, bet nevaru aprakstīt neaprakstāmo.
Es runāju, kā tas patīk Tavai gribai; tā ir tikai mazākā Tava diženuma daļiņa. ||3||
Starp tik daudziem suņiem es esmu izstumtais; Es reju pēc sava ķermeņa vēdera.
Bez garīgās pielūgsmes, ak, Nanak, tomēr mans Skolotāja Vārds mani nepamet. ||4||1||
Bilawal, First Mehl:
Mans prāts ir templis, un mans ķermenis ir vienkārša pazemīgā meklētāja drāna; dziļi savā sirdī es mazgājos svētajā svētnīcā.
Viens Šabada Vārds mājo manā prātā; Es nenākšu piedzimt no jauna. ||1||
Manu prātu caururbj Žēlsirdīgais Kungs, mana māte!
Kurš var zināt otra sāpes?
Es domāju ne par ko citu kā par Kungu. ||1||Pauze||
Ak Kungs, nepieejams, neizdibināmais, neredzamais un bezgalīgais: lūdzu, rūpējies par mani!
Ūdenī, zemē un debesīs Tu esi pilnīgi caurstrāvojošs. Tava Gaisma ir katrā sirdī. ||2||
Visas mācības, norādījumi un izpratne ir jūsu; savrupmājas un svētnīcas pieder arī jums.