Barah Maha

(Lapa: 3)

ਜਗਜੀਵਨ ਪੁਰਖੁ ਤਿਆਗਿ ਕੈ ਮਾਣਸ ਸੰਦੀ ਆਸ ॥

jagajeevan purakh tiaag kai maanas sandee aas |

Viņi ir pametuši Dievu, Pirmo Būtni, Pasaules Dzīvi, un ir sākuši paļauties uz vienkāršiem mirstīgajiem.

ਦੁਯੈ ਭਾਇ ਵਿਗੁਚੀਐ ਗਲਿ ਪਈਸੁ ਜਮ ਕੀ ਫਾਸ ॥

duyai bhaae vigucheeai gal pees jam kee faas |

Dualitātes mīlestībā dvēsele-līgava ir sagrauta; ap kaklu viņa nēsā Nāves cilpu.

ਜੇਹਾ ਬੀਜੈ ਸੋ ਲੁਣੈ ਮਥੈ ਜੋ ਲਿਖਿਆਸੁ ॥

jehaa beejai so lunai mathai jo likhiaas |

Kā stādīsi, tā arī novāc ražu; tavs liktenis ierakstīts uz tavas pieres.

ਰੈਣਿ ਵਿਹਾਣੀ ਪਛੁਤਾਣੀ ਉਠਿ ਚਲੀ ਗਈ ਨਿਰਾਸ ॥

rain vihaanee pachhutaanee utth chalee gee niraas |

Dzīves nakts paiet, un beigās cilvēks nožēlo un nožēlo grēkus, un tad aiziet bez cerības.

ਜਿਨ ਕੌ ਸਾਧੂ ਭੇਟੀਐ ਸੋ ਦਰਗਹ ਹੋਇ ਖਲਾਸੁ ॥

jin kau saadhoo bhetteeai so daragah hoe khalaas |

Tie, kas tiekas ar svētajiem, tiek atbrīvoti Tā Kunga pagalmā.

ਕਰਿ ਕਿਰਪਾ ਪ੍ਰਭ ਆਪਣੀ ਤੇਰੇ ਦਰਸਨ ਹੋਇ ਪਿਆਸ ॥

kar kirapaa prabh aapanee tere darasan hoe piaas |

Parādi man Savu Žēlsirdību, ak Dievs; Es esmu izslāpis pēc Tavas Daršānas svētītās vīzijas.

ਪ੍ਰਭ ਤੁਧੁ ਬਿਨੁ ਦੂਜਾ ਕੋ ਨਹੀ ਨਾਨਕ ਕੀ ਅਰਦਾਸਿ ॥

prabh tudh bin doojaa ko nahee naanak kee aradaas |

Bez Tevis, Dievs, nav neviena cita. Šī ir Nanaka pazemīgā lūgšana.

ਆਸਾੜੁ ਸੁਹੰਦਾ ਤਿਸੁ ਲਗੈ ਜਿਸੁ ਮਨਿ ਹਰਿ ਚਰਣ ਨਿਵਾਸ ॥੫॥

aasaarr suhandaa tis lagai jis man har charan nivaas |5|

Āsāras mēnesis ir patīkams, kad Kunga Kājas mājo prātā. ||5||

ਸਾਵਣਿ ਸਰਸੀ ਕਾਮਣੀ ਚਰਨ ਕਮਲ ਸਿਉ ਪਿਆਰੁ ॥

saavan sarasee kaamanee charan kamal siau piaar |

Zāvana mēnesī dvēseles līgava ir laimīga, ja viņa iemīlas Kunga Lotospēdās.

ਮਨੁ ਤਨੁ ਰਤਾ ਸਚ ਰੰਗਿ ਇਕੋ ਨਾਮੁ ਅਧਾਰੁ ॥

man tan rataa sach rang iko naam adhaar |

Viņas prāts un ķermenis ir piesātināti ar Patiesā Mīlestību; Viņa vārds ir viņas vienīgais atbalsts.

ਬਿਖਿਆ ਰੰਗ ਕੂੜਾਵਿਆ ਦਿਸਨਿ ਸਭੇ ਛਾਰੁ ॥

bikhiaa rang koorraaviaa disan sabhe chhaar |

Korupcijas prieki ir nepatiesi. Viss, kas redzams, pārvērtīsies pelnos.

ਹਰਿ ਅੰਮ੍ਰਿਤ ਬੂੰਦ ਸੁਹਾਵਣੀ ਮਿਲਿ ਸਾਧੂ ਪੀਵਣਹਾਰੁ ॥

har amrit boond suhaavanee mil saadhoo peevanahaar |

Tā Kunga Nektāra pilieni ir tik skaisti! Tiekoties ar svēto svēto, mēs tos dzeram.

ਵਣੁ ਤਿਣੁ ਪ੍ਰਭ ਸੰਗਿ ਮਉਲਿਆ ਸੰਮ੍ਰਥ ਪੁਰਖ ਅਪਾਰੁ ॥

van tin prabh sang mauliaa samrath purakh apaar |

Meži un pļavas tiek atjaunoti un veldzēti ar Dieva Mīlestību, Visuvareno, Bezgalīgo Pirmo Būtni.

ਹਰਿ ਮਿਲਣੈ ਨੋ ਮਨੁ ਲੋਚਦਾ ਕਰਮਿ ਮਿਲਾਵਣਹਾਰੁ ॥

har milanai no man lochadaa karam milaavanahaar |

Mans prāts ilgojas satikt To Kungu. Ja vien Viņš izrādītu Savu Žēlsirdību un vienotu mani ar Sevi!

ਜਿਨੀ ਸਖੀਏ ਪ੍ਰਭੁ ਪਾਇਆ ਹੰਉ ਤਿਨ ਕੈ ਸਦ ਬਲਿਹਾਰ ॥

jinee sakhee prabh paaeaa hnau tin kai sad balihaar |

Tās līgavas, kuras ir ieguvušas Dievu, es esmu viņām mūžīgs upuris.

ਨਾਨਕ ਹਰਿ ਜੀ ਮਇਆ ਕਰਿ ਸਬਦਿ ਸਵਾਰਣਹਾਰੁ ॥

naanak har jee meaa kar sabad savaaranahaar |

Ak, Nanak, kad Dārgais Kungs izrāda laipnību, Viņš izgrezno Savu līgavu ar Sava Šabada Vārdu.

ਸਾਵਣੁ ਤਿਨਾ ਸੁਹਾਗਣੀ ਜਿਨ ਰਾਮ ਨਾਮੁ ਉਰਿ ਹਾਰੁ ॥੬॥

saavan tinaa suhaaganee jin raam naam ur haar |6|

Zāvans ir patīkams tām laimīgajām dvēseles līgavām, kuru sirdis rotā Tā Kunga Vārda kaklarota. ||6||

ਭਾਦੁਇ ਭਰਮਿ ਭੁਲਾਣੀਆ ਦੂਜੈ ਲਗਾ ਹੇਤੁ ॥

bhaadue bharam bhulaaneea doojai lagaa het |

Bhaadon mēnesī viņu maldina šaubas, jo viņas pieķeršanās dualitātei.

ਲਖ ਸੀਗਾਰ ਬਣਾਇਆ ਕਾਰਜਿ ਨਾਹੀ ਕੇਤੁ ॥

lakh seegaar banaaeaa kaaraj naahee ket |

Viņa var valkāt tūkstošiem rotājumu, bet no tiem nav nekāda labuma.

ਜਿਤੁ ਦਿਨਿ ਦੇਹ ਬਿਨਸਸੀ ਤਿਤੁ ਵੇਲੈ ਕਹਸਨਿ ਪ੍ਰੇਤੁ ॥

jit din deh binasasee tith velai kahasan pret |

Tajā dienā, kad ķermenis iet bojā – tajā laikā viņa kļūst par spoku.