Es pieskaros tā pēdām, kas savieno mani ar Dievu Čaita mēnesī. ||2||
Kā Vaisaakh mēnesī līgava var būt pacietīga? Viņa ir šķirta no mīļotā.
Viņa ir aizmirsusi Kungu, savu dzīves biedru, savu Skolotāju; viņa ir pieķērusies Maijai, blēdīgajai.
Ne dēls, ne laulātais, ne bagātība neies jums līdzi — tikai Mūžīgais Kungs.
Sapinusies un sapinusies mīlestībā pret viltus nodarbēm, visa pasaule iet bojā.
Bez Naama, Vienotā Kunga Vārda, viņi zaudē savas dzīvības turpmākajā dzīvē.
Aizmirstot Žēlsirdīgo Kungu, viņi tiek izpostīti. Bez Dieva vispār nav neviena cita.
Tīra ir to cilvēku reputācija, kuri ir pieķērušies Mīļotā Kunga Pēdām.
Nanaks lūdz Dievu: "Lūdzu, nāc un apvieno mani ar sevi."
Vaisaakh mēnesis ir skaists un patīkams, kad svētais liek man satikties ar Kungu. ||3||
Džeita mēnesī līgava ilgojas tikties ar Kungu. Visi pazemībā paklanās Viņa priekšā.
To, kurš ir satvēris Tā Kunga, Patiesā Drauga, tērpa apmali, neviens nevar turēt verdzībā.
Dieva Vārds ir Dārgakmens, Pērle. To nevar nozagt vai atņemt.
Kungā ir visas baudas, kas patīk prātam.
Kā Tas Kungs vēlas, tā Viņš rīkojas, un tā rīkojas Viņa radības.
Tikai viņi tiek saukti par svētīgiem, kurus Dievs ir darījis par saviem.
Ja cilvēki varētu satikt To Kungu ar saviem spēkiem, kāpēc viņi raudātu no šķirtības sāpēm?
Satiekoties ar Viņu Saadh Sangat, svētajā sabiedrībā, ak Nanak, tiek baudīta debesu svētlaime.
Džeita mēnesī viņu satiek rotaļīgais Vīrs Kungs, uz kura pieres ir ierakstīts tik labs liktenis. ||4||
Āsāras mēnesis šķiet karsts tiem, kas nav tuvu savam Vīram Kungam.