viens tiek atbrīvots un ar godu atgriežas mājās. ||23||
Ķermenis izjūk, kad viens mezgls tiek atraisīts.
Lūk, pasaule panīk; tas tiks pilnībā iznīcināts.
Tikai tas, kurš izskatās vienāds gan saulē, gan ēnā
viņa saites ir sagrautas; viņš ir atbrīvots un atgriežas mājās.
Maija ir tukša un niecīga; viņa ir apkrāpusi pasauli.
Šāds liktenis ir iepriekš noteikts ar pagātnes darbībām.
Jaunība izšķērdējas; vecums un nāve lidinās virs galvas.
Ķermenis sabrūk kā aļģes uz ūdens. ||24||
Pats Dievs parādās visās trijās pasaulēs.
Visus laikmetus Viņš ir Lielais Devējs; cita nemaz nav.
Kā Tev patīk, Tu sargā un sargā mūs.
Es lūdzu Tā Kunga slavu, kas mani svētī ar godu un atzinību.
Paliekot nomodā un apzinoties, es priecājos Tev, Kungs.
Kad Tu mani savieno ar Sevi, tad es saplūstu Tevī.
Es dziedu Tavas uzvaras uzslavas, ak, pasaules dzīve.
Pieņemot Guru Mācības, cilvēks noteikti saplūst Vienotajā Kungā. ||25||
Kāpēc tu runā tādas muļķības un strīdies ar pasauli?
Tu mirsi, nožēlojot grēkus, kad ieraudzīsi savu neprātu.
Viņš piedzimst, lai tikai mirtu, bet viņš nevēlas dzīvot.