Šabads ir Guru, lai pārvestu jūs pāri šausminošajam pasaules okeānam. Iepazīstiet Vienīgo Kungu šeit un pēc tam.
Viņam nav formas vai krāsas, ēnas vai ilūzijas; Ak, Nanak, saproti Šabadu. ||59||
Ak, nošķirtais vientuļnieks, Patiesais, Absolūtais Kungs ir balsts izelpotajai elpai, kas stiepjas desmit pirkstu garumā.
Gurmukhs runā un sagroza realitātes būtību un apzinās neredzamo, bezgalīgo Kungu.
Izskaužot trīs īpašības, viņš sevī iekļauj Šabadu, un tad viņa prāts atbrīvojas no egoisma.
No iekšpuses un ārpuses viņš pazīst Vienīgo Kungu; viņš ir iemīlējies Tā Kunga Vārdā.
Viņš saprot Sushmanu, Idu un Pingalu, kad neredzamais Kungs atklājas.
Ak, Nanak, Patiesais Kungs ir virs šiem trim enerģijas kanāliem. Caur Vārdu, Patiesā Guru Šabadu, cilvēks saplūst ar Viņu. ||60||
"Saka, ka gaiss ir prāta dvēsele. Bet ar ko gaiss barojas?
Kāds ir garīgā skolotāja un atstumtā vientuļnieka ceļš? Kāda ir Sidhas nodarbošanās?"
Bez Šabada būtība nenāk, ak vientuļ, un egoisma slāpes nepamet.
Piesātināts ar Šabadu, cilvēks atrod ambrosiālo būtību un paliek piepildīts ar Patieso Vārdu.
"Kas ir tā gudrība, ar kuru cilvēks paliek stabils un stabils? Kāds ēdiens sniedz gandarījumu?"
Ak, Nanak, ja cilvēks caur Patieso Guru raugās uz sāpēm un baudām, tad Nāve viņu nepatērē. ||61||
Ja kāds nav Dieva Kunga Mīlestības piesātināts un Viņa smalkās būtības apreibināts,
bez Guru Šabada Vārda viņš ir neapmierināts un satriekts ar savu iekšējo uguni.
Viņš nesaglabā savu sēklu un sēklas un neskandina Šabadu.
Viņš nekontrolē elpu; viņš nepielūdz un nepielūdz Patieso Kungu.
Bet tas, kurš runā neizteikto runu un paliek līdzsvarots,
Ak, Nanak, sasniedz Kungu, Augstāko Dvēseli. ||62||