Anand Sahib

(Lapa: 2)

ਸਦਾ ਕੁਰਬਾਣੁ ਕੀਤਾ ਗੁਰੂ ਵਿਟਹੁ ਜਿਸ ਦੀਆ ਏਹਿ ਵਡਿਆਈਆ ॥

sadaa kurabaan keetaa guroo vittahu jis deea ehi vaddiaaeea |

Es mūžīgi esmu upuris Guru, kuram piemīt tik brīnišķīgs diženums.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਸੁਣਹੁ ਸੰਤਹੁ ਸਬਦਿ ਧਰਹੁ ਪਿਆਰੋ ॥

kahai naanak sunahu santahu sabad dharahu piaaro |

Saka Nanaks, klausieties, ak, svētie; nostiprināt mīlestību pret Šabadu.

ਸਾਚਾ ਨਾਮੁ ਮੇਰਾ ਆਧਾਰੋ ॥੪॥

saachaa naam meraa aadhaaro |4|

Patiesais Vārds ir mans vienīgais atbalsts. ||4||

ਵਾਜੇ ਪੰਚ ਸਬਦ ਤਿਤੁ ਘਰਿ ਸਭਾਗੈ ॥

vaaje panch sabad tith ghar sabhaagai |

Šajā svētītajā mājā vibrē Panch Shabad, piecas sākotnējās skaņas.

ਘਰਿ ਸਭਾਗੈ ਸਬਦ ਵਾਜੇ ਕਲਾ ਜਿਤੁ ਘਰਿ ਧਾਰੀਆ ॥

ghar sabhaagai sabad vaaje kalaa jit ghar dhaareea |

Šajā svētītajā mājā Shabad vibrē; Viņš iepludina tajā Savu visvareno spēku.

ਪੰਚ ਦੂਤ ਤੁਧੁ ਵਸਿ ਕੀਤੇ ਕਾਲੁ ਕੰਟਕੁ ਮਾਰਿਆ ॥

panch doot tudh vas keete kaal kanttak maariaa |

Caur Tevi mēs pakļaujam piecus vēlmes dēmonus un nogalinām Nāvi, spīdzinātāju.

ਧੁਰਿ ਕਰਮਿ ਪਾਇਆ ਤੁਧੁ ਜਿਨ ਕਉ ਸਿ ਨਾਮਿ ਹਰਿ ਕੈ ਲਾਗੇ ॥

dhur karam paaeaa tudh jin kau si naam har kai laage |

Tie, kuriem ir šāds iepriekš noteikts liktenis, ir piesaistīti Tā Kunga Vārdam.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਤਹ ਸੁਖੁ ਹੋਆ ਤਿਤੁ ਘਰਿ ਅਨਹਦ ਵਾਜੇ ॥੫॥

kahai naanak tah sukh hoaa tith ghar anahad vaaje |5|

Nanaks saka, ka viņi ir mierā, un viņu mājās virmo neieslīgtā skaņas strāva. ||5||

ਸਾਚੀ ਲਿਵੈ ਬਿਨੁ ਦੇਹ ਨਿਮਾਣੀ ॥

saachee livai bin deh nimaanee |

Bez patiesas ziedošanās mīlestības ķermenis ir bez goda.

ਦੇਹ ਨਿਮਾਣੀ ਲਿਵੈ ਬਾਝਹੁ ਕਿਆ ਕਰੇ ਵੇਚਾਰੀਆ ॥

deh nimaanee livai baajhahu kiaa kare vechaareea |

Ķermenis tiek negods bez garīgās mīlestības; ko var darīt nabaga nelaimīgie?

ਤੁਧੁ ਬਾਝੁ ਸਮਰਥ ਕੋਇ ਨਾਹੀ ਕ੍ਰਿਪਾ ਕਰਿ ਬਨਵਾਰੀਆ ॥

tudh baajh samarath koe naahee kripaa kar banavaareea |

Neviens, izņemot Tevi, nav visvarens; lūdzu, dāvā Savu Žēlsirdību, visas dabas Kungs.

ਏਸ ਨਉ ਹੋਰੁ ਥਾਉ ਨਾਹੀ ਸਬਦਿ ਲਾਗਿ ਸਵਾਰੀਆ ॥

es nau hor thaau naahee sabad laag savaareea |

Nav nevienas atpūtas vietas, izņemot Vārdu; pievienoti Šabadam, mēs esam izrotāti ar skaistumu.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਲਿਵੈ ਬਾਝਹੁ ਕਿਆ ਕਰੇ ਵੇਚਾਰੀਆ ॥੬॥

kahai naanak livai baajhahu kiaa kare vechaareea |6|

Nanaks saka: ko gan nabaga nožēlojamie var darīt bez garīgās mīlestības? ||6||

ਆਨੰਦੁ ਆਨੰਦੁ ਸਭੁ ਕੋ ਕਹੈ ਆਨੰਦੁ ਗੁਰੂ ਤੇ ਜਾਣਿਆ ॥

aanand aanand sabh ko kahai aanand guroo te jaaniaa |

Svētlaime, svētlaime – visi runā par svētlaimi; svētlaime ir zināma tikai caur Guru.

ਜਾਣਿਆ ਆਨੰਦੁ ਸਦਾ ਗੁਰ ਤੇ ਕ੍ਰਿਪਾ ਕਰੇ ਪਿਆਰਿਆ ॥

jaaniaa aanand sadaa gur te kripaa kare piaariaa |

Mūžīgā svētlaime ir zināma tikai caur Guru, kad Mīļotais Kungs piešķir Savu Žēlastību.

ਕਰਿ ਕਿਰਪਾ ਕਿਲਵਿਖ ਕਟੇ ਗਿਆਨ ਅੰਜਨੁ ਸਾਰਿਆ ॥

kar kirapaa kilavikh katte giaan anjan saariaa |

Sniedzot Savu žēlastību, Viņš nogriež mūsu grēkus; Viņš mūs svētī ar garīgās gudrības dziedinošo smēri.

ਅੰਦਰਹੁ ਜਿਨ ਕਾ ਮੋਹੁ ਤੁਟਾ ਤਿਨ ਕਾ ਸਬਦੁ ਸਚੈ ਸਵਾਰਿਆ ॥

andarahu jin kaa mohu tuttaa tin kaa sabad sachai savaariaa |

Tie, kas izskauž pieķeršanos sevī, ir izgreznoti ar Šabadu, Patiesā Kunga Vārdu.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਏਹੁ ਅਨੰਦੁ ਹੈ ਆਨੰਦੁ ਗੁਰ ਤੇ ਜਾਣਿਆ ॥੭॥

kahai naanak ehu anand hai aanand gur te jaaniaa |7|

Nanaks saka, ka tā vien ir svētlaime — svētlaime, ko pazīst caur Guru. ||7||

ਬਾਬਾ ਜਿਸੁ ਤੂ ਦੇਹਿ ਸੋਈ ਜਨੁ ਪਾਵੈ ॥

baabaa jis too dehi soee jan paavai |

Ak, Baba, tikai viņš to saņem, kam Tu to dod.

ਪਾਵੈ ਤ ਸੋ ਜਨੁ ਦੇਹਿ ਜਿਸ ਨੋ ਹੋਰਿ ਕਿਆ ਕਰਹਿ ਵੇਚਾਰਿਆ ॥

paavai ta so jan dehi jis no hor kiaa kareh vechaariaa |

Viņš vienīgais to saņem, kam Tu to dod; ko var darīt citas nabaga nožēlojamās būtnes?