Kā es varu Viņu aizmirst, mana māte?
Patiess ir Skolotājs, Patiess ir Viņa Vārds. ||1||Pauze||
Mēģinot aprakstīt kaut kripatiņu patiesā vārda diženuma,
cilvēki ir noguruši, bet nav spējuši to novērtēt.
Pat ja visi sanāktu kopā un runātu par Viņu,
Viņš nekļūtu ne lielāks, ne mazāks. ||2||
Tas Kungs nemirst; nav pamata sērot.
Viņš turpina dot, un Viņa nodrošinājums nekad netrūkst.
Šis Tikums ir tikai Viņam; nav neviena cita Viņam līdzīga.
Nekad nav bijis un nebūs. ||3||
Cik liels esi Tu pats, ak Kungs, tik lielas ir Tavas dāvanas.
Tas, kurš radīja dienu, radīja arī nakti.
Tie, kas aizmirst savu Kungu un Skolotāju, ir zemiski un nicināmi.
Ak, Nanak, bez Vārda viņi ir nožēlojami atstumtie. ||4||3||
Raag Goojaree, ceturtais Mehls:
Ak, Kunga pazemīgais kalps, ak patiesais Guru, ak patiesā pirmatnējā būtne: es piedāvāju savu pazemīgo lūgšanu Tev, ak, Guru.
Es esmu vienkāršs kukainis, tārps. Ak, patiesais Guru, es meklēju Tavu patvērumu. Lūdzu, esiet žēlsirdīgs un svētiet mani ar Naama gaismu, Tā Kunga Vārdu. ||1||
Ak, mans labākais draugs, Dievišķais Guru, lūdzu, apgaismo mani ar Tā Kunga Vārdu.
Caur Guru Mācībām Naam ir mana dzīvības elpa. Tā Kunga slavēšanas Kirtan ir mana dzīves nodarbošanās. ||1||Pauze||
Tā Kunga kalpiem ir vislielākā veiksme; viņiem ir ticība Tam Kungam un ilgas pēc Tā Kunga.