Anand Sahib

(Lapa: 4)

ਅਗਮ ਅਗੋਚਰਾ ਤੇਰਾ ਅੰਤੁ ਨ ਪਾਇਆ ॥

agam agocharaa teraa ant na paaeaa |

Ak, nepieejamais un neizdibināmais Kungs, Tavas robežas nav atrodamas.

ਅੰਤੋ ਨ ਪਾਇਆ ਕਿਨੈ ਤੇਰਾ ਆਪਣਾ ਆਪੁ ਤੂ ਜਾਣਹੇ ॥

anto na paaeaa kinai teraa aapanaa aap too jaanahe |

Neviens nav atradis Tavas robežas; to zini tikai Tu Pats.

ਜੀਅ ਜੰਤ ਸਭਿ ਖੇਲੁ ਤੇਰਾ ਕਿਆ ਕੋ ਆਖਿ ਵਖਾਣਏ ॥

jeea jant sabh khel teraa kiaa ko aakh vakhaane |

Visas dzīvās būtnes un radības ir Tava spēle; kā tevi kāds var raksturot?

ਆਖਹਿ ਤ ਵੇਖਹਿ ਸਭੁ ਤੂਹੈ ਜਿਨਿ ਜਗਤੁ ਉਪਾਇਆ ॥

aakheh ta vekheh sabh toohai jin jagat upaaeaa |

Tu runā un skaties uz visiem; Jūs radījāt Visumu.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਤੂ ਸਦਾ ਅਗੰਮੁ ਹੈ ਤੇਰਾ ਅੰਤੁ ਨ ਪਾਇਆ ॥੧੨॥

kahai naanak too sadaa agam hai teraa ant na paaeaa |12|

Saka Nanaks: Tu esi mūžīgi nepieejams; Jūsu ierobežojumus nevar atrast. ||12||

ਸੁਰਿ ਨਰ ਮੁਨਿ ਜਨ ਅੰਮ੍ਰਿਤੁ ਖੋਜਦੇ ਸੁ ਅੰਮ੍ਰਿਤੁ ਗੁਰ ਤੇ ਪਾਇਆ ॥

sur nar mun jan amrit khojade su amrit gur te paaeaa |

Eņģeļu būtnes un klusie gudrie meklē Ambrosiālo nektāru; šis Amrits ir iegūts no Guru.

ਪਾਇਆ ਅੰਮ੍ਰਿਤੁ ਗੁਰਿ ਕ੍ਰਿਪਾ ਕੀਨੀ ਸਚਾ ਮਨਿ ਵਸਾਇਆ ॥

paaeaa amrit gur kripaa keenee sachaa man vasaaeaa |

Šis Amrits tiek iegūts, kad Guru piešķir Savu Žēlastību; Viņš glabā Patieso Kungu prātā.

ਜੀਅ ਜੰਤ ਸਭਿ ਤੁਧੁ ਉਪਾਏ ਇਕਿ ਵੇਖਿ ਪਰਸਣਿ ਆਇਆ ॥

jeea jant sabh tudh upaae ik vekh parasan aaeaa |

Visas dzīvās būtnes un radības radīji Tu; tikai daži nāk, lai redzētu Guru un meklētu Viņa svētību.

ਲਬੁ ਲੋਭੁ ਅਹੰਕਾਰੁ ਚੂਕਾ ਸਤਿਗੁਰੂ ਭਲਾ ਭਾਇਆ ॥

lab lobh ahankaar chookaa satiguroo bhalaa bhaaeaa |

Viņu alkatība, alkatība un egoisms ir izkliedētas, un patiesais Guru šķiet salds.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਜਿਸ ਨੋ ਆਪਿ ਤੁਠਾ ਤਿਨਿ ਅੰਮ੍ਰਿਤੁ ਗੁਰ ਤੇ ਪਾਇਆ ॥੧੩॥

kahai naanak jis no aap tutthaa tin amrit gur te paaeaa |13|

Nanaks saka: tie, ar kuriem Kungs ir apmierināts, iegūst Amritu caur Guru. ||13||

ਭਗਤਾ ਕੀ ਚਾਲ ਨਿਰਾਲੀ ॥

bhagataa kee chaal niraalee |

Bhaktu dzīvesveids ir unikāls un atšķirīgs.

ਚਾਲਾ ਨਿਰਾਲੀ ਭਗਤਾਹ ਕੇਰੀ ਬਿਖਮ ਮਾਰਗਿ ਚਲਣਾ ॥

chaalaa niraalee bhagataah keree bikham maarag chalanaa |

Bhaktu dzīvesveids ir unikāls un atšķirīgs; viņi iet visgrūtāko ceļu.

ਲਬੁ ਲੋਭੁ ਅਹੰਕਾਰੁ ਤਜਿ ਤ੍ਰਿਸਨਾ ਬਹੁਤੁ ਨਾਹੀ ਬੋਲਣਾ ॥

lab lobh ahankaar taj trisanaa bahut naahee bolanaa |

Viņi atsakās no alkatības, alkatības, egoisma un vēlmēm; viņi pārāk daudz nerunā.

ਖੰਨਿਅਹੁ ਤਿਖੀ ਵਾਲਹੁ ਨਿਕੀ ਏਤੁ ਮਾਰਗਿ ਜਾਣਾ ॥

khaniahu tikhee vaalahu nikee et maarag jaanaa |

Ceļš, pa kuru viņi iet, ir asāks par abpusēji griezīgu zobenu un smalkāks par matu.

ਗੁਰਪਰਸਾਦੀ ਜਿਨੀ ਆਪੁ ਤਜਿਆ ਹਰਿ ਵਾਸਨਾ ਸਮਾਣੀ ॥

guraparasaadee jinee aap tajiaa har vaasanaa samaanee |

Ar Guru žēlastību viņi atmeta savu egoismu un iedomību; viņu cerības ir apvienotas Kungā.

ਕਹੈ ਨਾਨਕੁ ਚਾਲ ਭਗਤਾ ਜੁਗਹੁ ਜੁਗੁ ਨਿਰਾਲੀ ॥੧੪॥

kahai naanak chaal bhagataa jugahu jug niraalee |14|

Nanaks saka, ka bhaktu dzīvesveids katrā laikmetā ir unikāls un atšķirīgs. ||14||

ਜਿਉ ਤੂ ਚਲਾਇਹਿ ਤਿਵ ਚਲਹ ਸੁਆਮੀ ਹੋਰੁ ਕਿਆ ਜਾਣਾ ਗੁਣ ਤੇਰੇ ॥

jiau too chalaaeihi tiv chalah suaamee hor kiaa jaanaa gun tere |

Kā Tu liec man staigāt, tā es eju, mans Kungs un Skolotāj; ko vēl es zinu par taviem krāšņajiem tikumiem?

ਜਿਵ ਤੂ ਚਲਾਇਹਿ ਤਿਵੈ ਚਲਹ ਜਿਨਾ ਮਾਰਗਿ ਪਾਵਹੇ ॥

jiv too chalaaeihi tivai chalah jinaa maarag paavahe |

Kā Tu liec viņiem staigāt, viņi staigā – Tu esi viņus nolicis uz Ceļa.

ਕਰਿ ਕਿਰਪਾ ਜਿਨ ਨਾਮਿ ਲਾਇਹਿ ਸਿ ਹਰਿ ਹਰਿ ਸਦਾ ਧਿਆਵਹੇ ॥

kar kirapaa jin naam laaeihi si har har sadaa dhiaavahe |

Savā Žēlsirdībā Tu tos pievieno Naamam; viņi mūžīgi meditē par Kungu, Har, Har.

ਜਿਸ ਨੋ ਕਥਾ ਸੁਣਾਇਹਿ ਆਪਣੀ ਸਿ ਗੁਰਦੁਆਰੈ ਸੁਖੁ ਪਾਵਹੇ ॥

jis no kathaa sunaaeihi aapanee si guraduaarai sukh paavahe |

Tie, kuriem Tu liec klausīties Tavu sprediķi, atrod mieru Gurdvarā, Guru vārtos.