Viņa Gaisma apgaismo okeānu un zemi.
Visās trijās pasaulēs ir Guru, Pasaules Kungs.
Kungs atklāj Savas dažādās veidos;
dāvājot Savu Žēlastību, Viņš ieiet sirds mājā.
Mākoņi karājas zemu, un lietus līst.
Kungs grezno un paaugstina ar Šabada cildeno Vārdu.
Tas, kurš zina Vienīgā Dieva noslēpumu,
Pats ir Radītājs, pats Dievišķais Kungs. ||8||
Kad saule uzlec, dēmoni tiek nogalināti;
mirstīgais skatās uz augšu un apcer Šabadu.
Tas Kungs ir aiz sākuma un beigām, aiz trim pasaulēm.
Viņš pats rīkojas, runā un klausās.
Viņš ir likteņa arhitekts; Viņš svētī mūs ar prātu un ķermeni.
Tas Likteņa arhitekts ir manā prātā un mutē.
Dievs ir pasaules dzīvība; cita nemaz nav.
Ak, Nanak, piesātināts ar Naamu, Tā Kunga Vārdu, kāds tiek pagodināts. ||9||
Tas, kurš ar mīlestību daudzina Suverēnā Kunga Karaļa Vārdu,
cīnās kaujā un uzvar pats savu prātu;
dienu un nakti viņš paliek Tā Kunga Mīlestības piesātināts.
Viņš ir slavens visās trīs pasaulēs un četros laikmetos.