Mirstīgais ir sapinies Maijā; viņš ir aizmirsis Visuma Kunga Vārdu.
Nanaks saka, nedomājot par Kungu, kāds gan labums no šīs cilvēka dzīves? ||30||
Mirstīgais nedomā par Kungu; viņu apžilbina Maijas vīns.
Saka Nanaks, nedomājot par Kungu, viņš ir ierauts nāves cilpā. ||31||
Labos laikos apkārt ir daudz kompanjonu, bet sliktos brīžos nav neviena.
Saka Nanaks, vibrē un meditē uz Kungu; Viņš galu galā būs jūsu vienīgā palīdzība un atbalsts. ||32||
Mirstīgie klīst apmaldījušies un apmulsuši neskaitāmu mūžu garumā; viņu bailes no nāves nekad netiek noņemtas.
Saka Nanaks: vibrē un pārdomā Kungu, un tu mājosi Bezbailīgajā Kungā. ||33||
Esmu mēģinājis tik daudz lietu, bet mana prāta lepnums nav izkliedēts.
Esmu pārņemts ļaunā domāšanā, Nanak. Ak Dievs, lūdzu, izglāb mani! ||34||
Bērnība, jaunība un vecums – ziniet tos kā trīs dzīves posmus.
Nanaks saka, ka, nedomājot par Kungu, viss ir bezjēdzīgi; jums tas jānovērtē. ||35||
Jūs neesat izdarījis to, kas jums bija jādara; tu esi sapinies alkatības tīklā.
Nanak, tavs laiks ir pagājis un pagājis; kāpēc tu tagad raudi, aklais muļķis? ||36||
Prāts ir iegrimis Maijā – tas nevar no tā izvairīties, mans draugs.
Nanak, tas ir kā attēls, kas uzzīmēts uz sienas - tas nevar to atstāt. ||37||
Vīrietis kaut ko vēlas, bet notiek kas cits.
Viņš plāno maldināt citus, ak, Nanak, bet tā vietā viņš apliek cilpu sev ap kaklu. ||38||
Cilvēki pieliek visdažādākās pūles, lai rastu mieru un baudu, bet neviens nemēģina nopelnīt sāpes.
Saka Nanaks, klausies, domā: viss, kas Dievam patīk, notiek. ||39||