Svētā apmelotājam nav miera.
Svētā apmelotājam nav atpūtas vietas.
Ak, Nanak, ja tas svētajam patīk, tad pat tāds var apvienoties savienībā. ||4||
Svētā apmelotājs salūzt pusceļā.
Svētā apmelotājs nevar izpildīt savus uzdevumus.
Svētā apmelotājs klīst tuksnesī.
Svētā apmelotājs tiek maldināts postā.
Svētā apmelotājs iekšā ir tukšs,
kā miruša cilvēka līķis, bez dzīvības elpas.
Svētā apmelotājam vispār nav mantojuma.
Viņam pašam jāēd tas, ko iestādījis.
Svētā apmelotāju neviens cits nevar izglābt.
Ak, Nanak, ja tas svētajam patīk, tad pat viņš var tikt izglābts. ||5||
Svētā apmelotājs tā žēlojas
kā zivs, ārā no ūdens, agonijā savieboties.
Svētā apmelotājs ir izsalcis un nekad nav apmierināts,
jo uguni neapmierina degviela.
Svētā apmelotājs paliek viens,
kā nožēlojamais neauglīgais sezama kāts, kas pamests laukā.
Svētā apmelotājam nav ticības.