Džeitsrī, Devītais Mīls:
Ak, dārgais Kungs, lūdzu, glāb manu godu!
Nāves bailes ir ienākušas manā sirdī; Es turos pie Tavas svētnīcas aizsardzības, ak Kungs, žēlsirdības okeāns. ||1||Pauze||
Es esmu liels grēcinieks, neprātīgs un mantkārīgs; bet tagad beidzot esmu noguris no grēku izdarīšanas.
Es nevaru aizmirst bailes nomirt; šis nemiers pārņem manu ķermeni. ||1||
Esmu mēģinājis sevi atbrīvot, skraidot apkārt desmit virzienos.
Tīrs, nevainojams Kungs mīt dziļi manā sirdī, bet es nesaprotu Viņa noslēpuma noslēpumu. ||2||
Man nav nekādu nopelnu, un es neko nezinu par meditāciju vai askēzēm; kas man tagad jādara?
Ak, Nanak, es esmu izsmelts; Es meklēju Tavas svētnīcas patvērumu; Ak Dievs, lūdzu, svētī mani ar bezbailības dāvanu. ||3||2||
Nosaukums: | Raag Jaithsree |
---|---|
Autors: | Guru Tegh Bahadur Ji |
Lapa: | 703 |
Rindas Nr.: | 2 - 6 |
Jaitsiri pauž sirsnīgas emocijas par nespēju dzīvot bez kāda. Tās noskaņojumu pārņem atkarības sajūta un nepārvarama sajūta, ka izmisīgi tiekties kopā ar šo cilvēku.